Pastāv labdarības organizācijas, kas spēj palīdzēt simtiem vai pat tūkstošiem dzīvnieku par to pašu summu, ko ierasts iztērēt palīdzot tikai vienam dzīvniekam.
Nereti mēs uzskatām, ka, jo zemākas administratīvas izmaksas kādai organizācijai ir, jo tā ir labāka. Taču zemas izmaksas pašas par sevi negarantē, ka ziedotāju līdzekļi sniedz atbilstošu atdevi kādā organizācijā. Tā vietā mums vajadzētu vērtēt, cik efektīva tā ir.
Somija saglabā pasaules laimīgākās valsts titulu, un Ziemeļvalstis dominē saraksta augšdaļā. Lielbritānija un ASV knapi iekļuvušas top-25, bet Latvija nokritusies uz 51. vietu.
Saskaņā ar jaunākajiem ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) datiem, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina par 43%. Ir būtiski, lai līdz gadsimta beigām temperatūras pieaugums nepārsniegtu 1,5 °C robežu.
Kad tas, kurš maksā, nav tas, kurš saņem pakalpojumu, izjūk ierastais tirgus mehānisms: kvalitāti vairs neviens kontrolē un ir grūtāk saprast, kuri risinājumi patiešām strādā un kuri tikai labi izskatās no malas.
Rakstā apskatīsim dažādus nevalstisko organizāciju (NVO) veidus, noskaidrosim, kā vislietderīgāk izmantot savus resursus, kā arī iezīmēsim juridiskos soļus labdarības organizācijas izveidei un atbalstīšanai.