Atgriezties pie bloga ierakstiem
Laimīgākās valstis 2026. gadā
Romēns Barbē (Romain Barbe) Mieux Donner, līdzdibinātājs un direktors
Oriģinālais ieraksts atrodams Mieux Donner (franču efektīvās ziedošanas platforma).
Pasaules laimes ziņojums World Happiness Report (WHR) ir atskaite, kuru ik gadu sagatavo Oksfordas Labklājības pētniecības centrs (Wellbeing Research Centre) sadarbībā ar Gallup un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīklu. Lai atrastu laimīgākas valstis, izmantota pēc iespējas vienkāršāka metodoloģija – viens jautājums un viena skala, nevis rēķinot “laimes indeksu” izmantojot IKP, vārda brīvību, dzīves ilgumu utt:
Apkopojot šo aptauju datus no 147 valstīm, iegūts laimīgāko valstu saraksts. Latvija šajā sarakstā atrodas 48. pozīcijā - par 3 vietām augstāk, nekā pērn. Savukārt Igaunija un Lietuva ieņem attiecīgi 46. (par 5 vietām zemāk) un 28. (par 12 zemāk) vietas. Pilnu sarakstu ar valstīm var redzēt Mieux Donner blogā.
Laimes līmenis dažādās valstīs - 2023., 2024. un 2025. gada vidējais rādītājs. Attēls no 2026. gada World Happiness Report
WHR seko tradīcionālam priekšstatam: laimes jēdziens attiecas uz to, kā cilvēki novērtē savas dzīves kvalitāti, ne tikai savas sajūtas kādā brīdī. Respondenti sniedz atšķirīgas atbildes atkarībā no tā, vai jautājums ir par dzīvi kopumā vai par sajūtām tieši tagad.
Laimi var mēģināt mērīt divos veidos: kā emociju (vai es šobrīd jūtos labi?) un kā dzīves novērtējumu (cik apmierināts es esmu ar savu dzīvi?). WHR izmanto dzīves novērtējumu, jo tas ir stabilāks un labāk atspoguļo dzīves apstākļus kopumā. Pozitīvas emocijas (smiekli, prieks, entuziasms) WHR izseko atsevišķi, bet neizmanto agstākminētajā valstu kārtošanā.
Atšķirībā no iepriekšējā gada, 2026. gada WHR pievērsa īpašu uzmanību saistībai starp sociālo mediju izmantošanu un labklājību. Septiņi neatkarīgi pētījumi (atskaites 3. nodaļa) liecina, ka lielākās sociālo mediju platformas būtiski kaitē pusaudžu mentālajai veselībai. Tie kaitē tik plašā mērogā, ka ar to var izskaidrot tendences visas sabiedrības līmenī.
Pērn WHR ietvēra jaunu pieeju: pirmo sistemātisko mēģinājumu mērīt labdarības efektivitāti laimes vienībās. 2025. gada atskaitē tika apkopoti 24 izmaksu efektivitātes aprēķini, ko sagatavojuši četri neatkarīgi vērtētāji no Lielbritānijas (Happier Lives Institute, London School of Economics, Pro Bono Economics, State of Life). Rezultāti parādīja milzīgu atšķirību starp dažādu organizāciju ietekmi.
Labklājības gadi (Wellbeing-years - WELLBY) ir metode, kā salīdzināt dažādu labklājības organizāciju efektivitāti. 1 WELLBY nozīmē par 1 punktu lielāku laimi 1-10 punktu skalā vienam cilvēkam viena gada ilgumā. Izmantotā pašvērtējuma skala ir tāda pati kā WHR topā. Šī vienība ļauj salīdzināt ļoti dažādas labdarības organizācijas pēc kopīgas skalas.
Labklājība, ko palīdzības saņēmēji "rada" par vienu ziedoto eiro, dažādās labdarības organizācijās ir ļoti atšķirīga. Labākās organizācijas parāda vismaz 100 reizes lielāku sasniegumu!
| Nosaukums | Darbības joma | WELLBY cena | Apraksts |
|---|---|---|---|
| Pure Earth | Svina piesārņojuma samazināšana | 9$ | Pasākumi, lai samazinātu svina piesārņojumu, kas uzlabo veselību un kognitīvās funkcijas |
| Taimaka | Bada novēršana | 15$ | Piegādā dzīvību glābjošu ārstniecisko pārtiku, lai ārstētu akūtas ar nepietiekamu uzturu saistītās slimības Nigērijā. |
| StrongMinds un Friendship Bench | Mentālās veselības terapija | 21-25$ | Abas labdarības organizācijas sniedz lētu psihoterapiju Subsahāras Āfrikā, kur vajadzība pēc tās ir liela, bet piedāvājums ir ļoti ierobežots. |
Labdarības organizāciju ietekmes shemātiskais salīdzinājums WELLBY vienībās
Labdarības organizācijas ar vislielāko atdevi salīdzinoši lēti nodrošina risinājumus nopietnām problēmām, ar kurām saskaras cilvēki valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Savukārt labdarības organizācijas ar vismazāko atdevi darbojas valstīs ar augstiem ienākumiem. Tādu pašu pakalpojumu sniegšana valstīs ar augstiem ienākumiem izmaksātu daudz dārgāk, un būtu mazāk aktuāla, jo vidējais dzīves līmenis tajās ir augstāks.
Viena no WHR atskaites nodaļām ir veltīta (OECD PISA pētījumam. Tas aplūkoja 270 000 skolēnu 15-16 gadu vecumā no 47 valstīm un teritorijām sešos pasaules reģionos. Tika secināts, ka meiteņu vidū apmierinātība ar dzīvi samazinās ar katru papildu sociālajos medijos pavadīto stundu. Vislaimīgāk jūtas tās, kuras sociālos medijus lieto mazāk nekā stundu dienā. Šī sakarība novērojama piecos no sešiem reģioniem; vienīgais izņēmums ir Āzija.
Avots: World Happiness Report 2026
Zēnu rezultāti ir neviennozīmīgāki. Arī viņu vidū retajiem lietotājiem ir augstākā apmierinātība ar dzīvi, taču izteikta negatīva saikne ar ilgāku sociālo mediju lietošanu konstatēta galvenokārt Rietumeiropā un angliski runājošajās valstīs. Āzijā, Latīņamerikā un Tuvajos Austrumos šī sakarība nav statistiski nozīmīga.
Nodaļas galvenais secinājums: meitenes, kuras sociālos medijus nelieto vai lieto maz, visā pasaulē ir apmierinātākas ar dzīvi nekā intensīvās lietotājas, savukārt zēniem šī sakarība izpaužas tikai turīgākos reģionos.
Lietotāju aptaujas atklāj sava veida paradoksu. Ja viņiem pajautā “Cik jūs maksātu, lai turpinātu lietot šīs platformas?”, saņem salīdzinoši nelielu summu atbildēs. Taču ja pajautā “Par kādu samaksu jūs būtu gatavi no tām atteikties?”, summas ir daudz lielākas. Reprezentatīvā ASV izlasē cilvēki par iespēju lietot Facebook, Instagram, TikTok vai Snapchat vidēji būtu gatavi maksāt aptuveni 5 dolārus mēnesī, bet par atteikšanos no šīm platformām prasītu gandrīz 100 dolārus.
Tikmēr daudzi lietotāji uzskata, ka sociālajos medijos iznieko savu laiku. Eksperimentā ar 2700 Facebook lietotājiem viena mēneša atteikšanās no platformas palielināja apmierinātību ar dzīvi un samazināja trauksmi, depresiju un vientulības sajūtu, tomēr pēc eksperimenta dalībnieki joprojām prasīja ievērojamu samaksu par vēl vienu mēnesi bez Facebook. Iespējamais skaidrojums ir bailes palaist garām sociālo mijiedarbību, ja platformu pamet tikai viens cilvēks.
Ar “produktu-slazdu” (angl. product trap) tiek saprasts produkts, kuru cilvēki turpina lietot galvenokārt tāpēc, ka to lieto arī citi, lai gan viņi būtu gatavi maksāt par iespēju, ka visi no tā atteiktos vienlaikus. Piemēram, 58% ASV studentu norādīja, ka dotu priekšroku pasaulei bez Instagram, bet 57% - bez TikTok. Tas ne vienmēr nozīmē atkarību: slazds pastāv arī tad, ja produkta vērtību nosaka kolektīva lietošana. Tas ir kā garlaicīga ballīte, uz kuru cilvēks tomēr dodas, jo tur būs viņa draugi, lai gan labprāt vēlētos, lai ballīte vispār nenotiktu.
WHR atskaitē 147 valstīm aprēķināja laimes novērtējumu skalā no 0 līdz 10. Atšķirība starp Somijas rezultātu 7,76 un Afganistānas rezultātu 1,45 nav tikai abstrakts skaitlis: aiz tās ir miljoniem cilvēku, kuri piedzīvo nepietiekamu uzturu, viegli novēršamās slimības, mentālās veselības aprūpes trūkumu... Tās ir dokumentētas un izmērāmas problēmas, kuras iespējams risināt.
WHR jau 2025. gadā piedāvāja sistemātisku labdarības organizāciju salīdzināšanas instrumentu - WELLBY, jeb viena cilvēka labbūtības palielinājums par vienu punktu uz vienu gadu. Tika secināts, ka efektīvākās labdarības organizācijas var būt 100 un vairāk reizes iedarbīgākas par ierastiem ziedošanas veidiem. Uz pierādījumiem balstīta organizācijas izvēle ļauj daudzkārt palielināt sava ziedojuma ietekmi. Tāpēc ziedoefektivi.lv iesaka organizācijas, kas īpaši efektīvi uzlabo cilvēku labbūtību, tostarp nepietiekama uztura, mentālas veselības un malārijas profilakses jomās.